Lielākā un labākā Strēlertes tekstu daļa ir mazi un rāmi pārdomu dzejolīši.
Tie sākas ar vienkāršām, labi pazīstamām lietām, lai divos trīs pantos aizvestu lasītāju projām no parastības un ikdienības, liekot atbalsoties nojausmām par kādu citu esamību, nemateriālu pasauli, kuru mums nav lemts ne redzēt, ne aprakstīt.
Arī dzejniece var tikai dot mājienu par to kādā gaismas stara, vēja šalkas vai nakts tumsas pieminējumā.
…
