Jāņa Ezeriņa seja literatūras vēsturē ieiet gaiša un jauneklīga, viņa atstātajam literārajam mantojumam ir gan aprauts, īsti fragmentārs raksturs un apmēri, bet reizē arī liela vērtība. Ezeriņa noveles pieder pie viena no labākā, kas mums ir mūsu tautai.Labi apsvērta, detaļās pārdomāta ir viņa labāko noveļu kompozīcija. Rakstnieks noveles rakstīšanu salīdzinājis ar sārta kraušanu. Kad sārts labi sakrauts, beigās tam jāpielaiž uguns, kas visu apņem un apvieno. Šais savdabīgajos noveļu sārtos rakstnieks dedzinājis dzīves neīstumu un melus. Šie sārti no jauna aizdegas un uzliesmo pateicīgo lasītāju apziņā.…
