• Nelaimīga mīlestība un sava ceļa meklējumi Jāņa Poruka darbā "Pērļu zvejnieks"

     

    Eseja1 Literatūra

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Nelaimīga mīlestība un sava ceļa meklējumi Jāņa Poruka darbā "Pērļu zvejnieks"', 1.
  • Eseja 'Nelaimīga mīlestība un sava ceļa meklējumi Jāņa Poruka darbā "Pērļu zvejnieks"', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Ansis, Jāņa Poruka romāna „Pērļu zvejnieks” varonis, ir kluss un noslēgts sevī cilvēks, kas cenšas atrast savas dzīves jēgu. Viņš mīl dabu, mīl visu skaisto un mīl Zentu. Zenta arī viņu mīl. Tomēr Zenta redz, ka mīlestība pret Ansi ir bezcerīga, jo Ansim nav nosprausts dzīves mērķis. Savukārt Artūram, kas ir iemīlējis Zentu, dzīves ceļš ir zināms – viņš kļūs par mācītāju. Zenta vēlas precēties ar to, kas spēs viņas dzīvi padarīt gaišāku bez rūpestiem. Protams, tas Ansim nav pa spēkam, tāpēc Zenta izvēlas Artūru. Tad arī Ansis meklē, cītīgi meklē to vienīgo, kas spēs dot viņam prieku bēdās.
Māte reiz Ansim teica: „Pirmā pērle, kuru cilvēks sev var iemantot, ir viņš pats.” Tā pērle ir cilvēka sirds, viņa jūtas pret visu svēto un visu skaisto. Un, kamēr tu nepazīsti sevi, tikmēr tu neiegūsi savu pirmo pērli. Katrā cilvēkā ir pērle, ko var izpētīt katrs. Katrs var atvērt cilvēka gliemežnīcu un ieraudzīt skaisto pērli. Tā ir tepat. Tas ir tāpat, kā lasīt grāmatu. Taču tas ir grūti. Lai kā tu censtos, ne vienmēr pērli var atrast. Ansis meklēja pērles, lai gan Gaujā, bet tomēr meklēja. Viņš nepadevās. Vēlāk tomēr viņš saprata, kas ir īstā pērle – vai tā, kas mīt ūdenī, vai arī tā, kas mīt pašā cilvēkā.
Katars cilvēks cenšas atrast savas dzīves jēgu, taāpēc viņš dara visu iespējamo, lai to izdarītu. Tu meklē un meklē, vēlies kaut ko ieraudzīt šajā nožēlojamajā dzīvē, kur viss ir panīcis un netīrs. Bet ir daži cilvēki, kas savu laimi nemaz nemeklē. Tā vienkārši pienāk pie cilvēka vai arī apiet cilvēkam apkārt ar lielu apli. Un tad cilvēks jūtas nelaimīgs, jo dzīve ir mocību pilna. Un Ansis ir tas cilvēks, kuram laime apiet apkārt, jo viņam ir liels pesimisma loks apkārt. Ansis to ļoti labi saprot. Bet varbūt arī otrādāk? Varbūt Ansim apkārt ir milzīga laime, tik viņš pats to neapzinās? Viņs bēg no savas laimes...iespējams. Ansis teica: „Ja tā katrs dzīvotu kā es, tad pasaule jau sen būtu gājusi bojā.” Tagad sanāk tā, ka Ansis grib būt laimīgs, bet tajā pašā laikā arī negrib, jo tā beigās sniedz viņam vienas vienīgas ciešanas. Bet varbūt Ansis iegūst citu mīlestību, bet pats viņš nespēj citiem to sniegt pretī?

Autora komentārsAtvērt
Atlants