Pārdomas/ atziņas par grāmatā izlasīto tematu(3)
Manuprāt, katra sieviete šajā grāmatā var atrast gabaliņu no sevis, varbūt gādīgās, naivās mātesmātes lomā, nolemtībai padevušās mātes vai arī nabaga meitas lomā. Visvairāk pārdomu izraisa mātes kritiskais psiholoģiskais stāvoklis - vai patiesi padomju apstākļi tik ļoti spēj ietekmēt cilvēku un viņa vēlmi dzīvot, vai tomēr māte smok no dzīves kā tādas un nespēj novērtēt to, ka viņa ir dzīva, turklāt pateicoties savai mātei. Jā, varbūt ne tikai padomju laikos, bet arī mūsdienās no pasaules sloga var nosmakt, tomēr, izlasot grāmatu, mani pārņēma domas, par to, ka ne mēs lemjam vai mums dzīvot vai nē, un ,ja mums ir dota tāda iespēja, tad tā ir jānovērtē. Ir jānovērtē cilvēki, kas mums devuši iespēju dzīvot un palīdzējuši izrauties, kā arī jāpriecājas par to, kas mums dots, jo pasaulē bēdu un posta netrūks nekad – nav vērts sevi bendēt ar domām par to, ko nevaram izmainīt.
…
