Sabiedriskās attiecības ir informācija un komunikācijas procesu menedžments starp organizāciju no vienas puses un tās iekšējām vai ārējām vidēm no otras puses. Sabiedrisko attiecību funkcijas ir informācija, komunikācija, pārliecināšana, tēla veidošana, nepārtraukta uzticēšanās gūšana, konfliktu menedžments un sabiedriskā konsensus radīšana.1 Šī definīcija skaidri parādās arī J. Raņķa teiktajā par sabiedrisko attiecību uzdevumiem: „ ...radīt notikumus, ar kuru palīdzību piesaistīt preses un sabiedrības uzmanību uzņēmumam, tā produktiem vai pakalpojumiem. Citiem vārdiem sakot, radīt apstākļus, kas liks žurnālistiem stāstīt, rakstīt un runāt par to, kas vajadzīgs klientam.”2 Iepazīstoties ar J. Riņķa rakstu, izprotu, ka pie sabiedriskajām attiecībām viņš pieskaita klasisko reklāmu, mārketingu un mēdijus (publikācijas, intervijas, televīzijas sižetus), ko viņš sauc par „slēpto reklāmu”. Un izprotot sabiedrisko attiecību definīciju, secinu, ka J. Riņķa rakstā ir minēti visi sabiedrisko attiecību komunikācijas procesi, kuri ietver visus ziņojuma kanālus: avīzes, žurnāli, radio, TV, tiešais pasts, draugs draugam, izstādes, pasākumi, plakāti, bukleti u.c.…
