Gandrīz pašā rudens vidū 2004. gada 17. oktobrī, svētdienā Latvijas galvaspilsētā Rīgā – Latvijas Nacionālajā operā, pēcpusdienā plkst. 15:00 notika viena no Džakomo Pučīni visslavenākajām operām „Toska”
Operas vēsture
Kā tad opera īsti radās. Sensenos laikos, ja precīzi tad pirms 109. gadiem, tātad 1895. gadā Džakomo Pučīni Francijas pilsētā Florencē ar milzīgu ieinteresētību noskatījās franču teātra Kaligula Viktorjēna Sardū drāmu „Toska”. Viktorjēns Sardū bija jau plašākai auditorijai zināms ar to, kā viņš mēdz pasniegt savas lugas. Bieži vien viņa lugas bija ļoti sarežģītas, smagas ar lielām problēmām un savās lugās viņš bieži mīlēja piedāvāt īsu, bet ļoti iespaidīgu risinājumu, proti, personāžu nāvi visdažādākajos veidos. Lugai, ko skatījās Džakomo Pučīni jau sākotnēji tika ieplānots patiesi iespaidīgs noslēgums, un tikai pēc tam autors ilgi centās izgudrot vārdu lugas galvenajai personai. Autors tik zināja, ka vārdam jābeidzas ar „a”! Vārds tika izdomāts – Florija Toska. Vārda Florija (no itāļu i fiori - ziedi) un uzvārda Toska (no itāļu il tossico - inde) izvēle jau izrādes pieteikumā signalizēja pasaulei par kaut ko krāšņu un iekārojamu, tajā pašā laikā arī neaprēķināmu, pat bīstamu. …
