Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.11.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 1.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 2.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 3.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 4.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 5.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 6.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 7.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 8.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 9.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 10.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 11.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 12.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 13.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 14.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 15.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 16.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 17.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 18.
  • Referāts 'Sabiedrības veselības apraksts Daugavpilī', 19.
Darba fragmentsAizvērt

NODARBINĀTĪBA
Pēc nodarbināto skaita ekonomikas nozarēs Daugavpils pilsētas darba resursi pašlaik tiek sadalītas šādi: apstrādes rūpniecībā – 24,6%, tirdzniecībā – 14,8%, transporta un skaru nozare – 13,4%, Tas veido apmēram 53% nodarbināto. Pārējie 47% ir nodarbināti valsts un privātā pakalpojumu sektorā, ka arī citas nozarēs. Daugavpils pilsētas ekonomikas privātajā sektorā tiek nodarbināti 48,4% strādājošo, kas ir viszemākais rādītājs Latvijā.
Dažu pēdējo gadu laikā Daugavpils pilsētas darba tirgū darba spēka piedāvājums stabili pārsniedz darba spēka pieprasījumu. Galvenais iemesls tam – pilsētas ekonomikas strukturālās izmaiņas daļējās deindustrializācijas virzienā, kas noved pie inženieru un menedžeru profesiju augsti kvalificēto speciālistu un šauras specializācijas speciālistu ierobežota pieprasījuma palielināšanas. Tiks palielināts arī masu zemas un vidējās kvalifikācijas profesiju, kas apkalpo ekonomikas infrastruktūru (celtnieki, šuvējas, pārdēvēji utt.), relatīvi plašs pieprasījums.
Ja situācija nemainīsies, tad tuvākajos 3-5 gados tūkstoši vidējo speciālo mācību iestāžu un augstskolu humanitāra profila (ekonomika, tiesības, pedagoģija, psiholoģija u.c.) absolventu paliks nepieprasīti kā speciālisti un vai nu palielinās bezdarbnieku skaitu, vai nu strādās ne pēc savas specialitātes, vai arī aizbrauks no pilsētas.

Atlants