Ksenofans saka, ka visi no zemes un ūdens ir cēlušies. Nevienam nav gūstama skaidrība par dieviem. Neviens nevar sasniegt pilnīgu zināšanu, vien šķitumu. Ksenofans uz dievu paraugās citādākā veidā, nekā to pieļauj tā laika tradicionālā grieķu dievu ideja. Viņš dievu rāda kā pretēju cilvēkam, ar citādu domāšanu un apģērbu. Dievs viņa skatījumā ir pilnīgs, kam nepiemīt uz cilvēkiem attiecināmie netikumi un pārkāpumi. Ksenofans par visa radītāju izvirza dievu.
Hērakleita filozofijā par sākotni iezīmējas logosa jēdziens - tas ir mūžīgi esošais. Viņš izveidojis shēmu, kas skaidro, ka visa kopuma cēlonis – pirmviela - ir mūžīgā uguns, kas ir saprātīga. Visa, kas pasaulē ir, iztiesāšana arī notikšot caur šo uguni, . Uguns pārvērtība vispirms ir jūrā, bet jūras – daļēji zemē, daļēji viesulī. Tas nozīmē, ka uguns valdošā logosa un dieva ietekmē caur gaisu pārvēršas mitrumā – jūrā, bet no tās atkal rodas zeme un debesis un tas, ko tās ietver. …
