Dzīvības un nāves tēma novelēs tiek apspēlēta jau kopš tās sāka rakstīt. Man jāapskata tikai trīs noveles, bet es varu apstiprināt, ka ir reti sastopamas noveles, kur nav iesaistīta kāda personāža nāve vai dzīvotgriba. Šajās trīs novelēs visās ir smagi notikumi, kuri tiešām nav patīkami. Piemēram, novelē kaprači, kad Sīmanis atrok sava radinieka kaulus, tad ir grūti spriest, kā jau mēs stundā diskutējām, vai tā bija tikai sagadīšanās vai Sīmaņa liktenis. Bet nu cik cilvēku, tik viedokļu. Nāve šajā novelē tiek apspēlēta vairāk nekā dzīve, jo kā jau bija teikts, kaprači ir dīvaini ļaudis, kapos uzvedas tāpat kā citur. Otrajā novelē “Dzīvība” notikumi risinās patiešām briesmīgi. Kad diviem labākajiem draugiem vienam pret otru jāpavērš ierocis, lai izdzīvotu, te jau ir jāšaubās, kas tie ir par labākajiem draugiem. Kādēļ nevarēja abi mēģināt aizmukt kopīgiem spēkiem vai padalīt gāzmasku. Atkal jāpadomā, ko būtu darījuši mēs paši viņu vietā..
…
