Visu savu mūžu, gan apzināto, gan neapzināto, cilvēks tiecas pēc kaut kā. Tas ir ieprogrammēts jau viņa gēnos. Jau kopš pašas bērnības cilvēks zina, ka grib kaut ko sasniegt, labākajā gadījumā, viņš zina arī to, ko viņš grib sasniegt. Pēc kā gan viņš tiecas? Pēc neaizsniedzamā. Pēc jūras dziļuma, pēc zvaigžņu tāluma… Jau kopš senseniem laikiem, cilvēku ir mocījusi ziņkāre, urdījis nemiers, vēlme iegūt to, ko nav iespējams iegūt. Zvaigznes ir visiekārojamākās un visneaizsniedzamākās uz pasaules. Laikam jau nav tāda cilvēka, kurš ne reizi savā mūžā nebūtu paskatījies skaidrajās, zvaigžņotajās debesīs, un nebūtu sastindzis kaut vai uz mirkli ieraugot šo dabas radīto pasakaino pārvērtību pilno ainu. …
