Mākslotā un uzkrītošā noliegšana, vienkāršība skaistumā ir vabi. Šajā haikā vabi ir dabas gaisma, kas apspīd dabas cilvēka seju. Tas ļauj savienoties ar ciklu visapkārt un seja kļūst par parastu momentu. Ūsina ir atbrīvošanās no subjektīvisma un saplūšana, prāta atbrīvošana. Haikā cilvēks attēlots kopā ar dabas parādību zibeni, kas viņam liek kļūt par brīža daļu.
Visi skaistuma kritēriji japāņu haikās ir kaut kādā mērā saistīti ar laiku, dabu un tās ietekmi. Japāņi dzīvo harmonijā ar apkārtējo vidi un savu dzīvi, kas arī atspoguļojas haiku grācijā un mierīgajā veidā, kā tās tiek pasniegtas. Daba ir cilvēka noteicēja, nevis otrādi.
…
