Rubenss.
1. Māte-Lea.
2. Lai arī cik ļoti Rubenss vēlētos kļūt par brāļu vadoni, viņam tas neizdosies kā apgalvo tēvs.
Jēkabs: „Tu, Rubenss, - man spēka pirmais dēls
Un pirmais varā,- vieglis brauc kā ūdens,
Tēv, tēva gultas kāpējs, nebūt pirmam. ”
3. Rubenss neprot pastāvēt pats par sevi. Ja citi brāļi viņam aizliegs kaut ko darīt bez viņu atļaujas, viņš to arī nemaz nedarīs.
Jāzeps: „Glāb Rubens, Rubens mīļais! Neej! Glāb!”
Rubenss(sāk balsī raudāt un aiziet)
Pārējo brāļu priekšā izturas visia nicinoši pret Jāzepu, kaut gan patiesībā viņš nemaz nevēlas būt tik nejauks pret Jāzepu.
Simons.
1. Māte-Lea.
2. Jēkabs pasaka, ka Simons ir valdonīgs un valda pār saviem brāļiem.
Jēkabs: „Jūs darāt varu!
-Es jums jau devu svētību, cik bij;
Nau labākas.”
3. Simonu sadusmo, ja viņam netiek pievērsta uzmanība, bet kādam citam daudz vairāk, kā, piemēram, Jēkabs pievērsa uzmanību Jāzepam.
Simons: „Ko mēs kā nelgas stāvam? Lūk, tie skūpstās!”
Simons bija ļoti ļauns, viņam nerūp citi cilvēki, tā kā nemaz neuztraucas visus izrīkot un nodarīt pāri.
Simons: „Darām! Darām!
Tik rīkli puš’ un bedrē! –ļaujat man.
Es vecim atriebšu-”…
