Pēc Ž. P. Sartra „Eksistenciālisms un humānisms” izlasīšanas, sapratu vārda eksistenciālisms īsto nozīmi. Cilvēki mūsdienās šo jēdzienu lieto savā ikdienā, lai aprakstītu savu dzīvi, nemaz neapzinās, ka ir vienīgā būtne, kas neizprot eksistenciālisma būtību. Eksistenciālisms apraksta skaisto, tikai gan ar skumjām, gan bēdām. Eksistenciālisms ir savas esamības skaidra apzināšanās līdz pamatvienībām laikā un telpā, formu konkrētībā. Eksistenciālisms ir mācība, kas padara cilvēka dzīvi iespējamu, tas rāda cilvēku kā subjektivitāti un atsevišķu veselumu. Vēl viena ideja, kas raksturo eksistenciālismu vairāk kā pozitīvu, nekā negatīvu virzienu, manuprāt, ir tā, ka cilvēks, pēc eksistenciālistu domām, veidojas tāds, kāds vēlas būt un paša cilvēka rokās ir tas, par kādu cilvēku viņš kļūs.…
