Stāsts “Sirmgalvis un jūra” ir par kādu vecu, vientulīgu vīru Santjago, kurš ticēja savi veiksmei un nekad neatsacījās no saviem nodomiem, ja sākumā neveicās. Šajā stāstā Santjago neatlaidīgi mēģina izcīnīt uzvaru, kura varbūt pat bija vairāk psiholoģiska kā fiziska, pār zivi, kura tāpat mēģina uzvarēt Santjago. Jautājums ir – kurš izrādīsies pārāks?
Santjago nudien bija vecs vīrs, taču viņa prāts bija skaidrs un arī dzīvotgribas netrūka. Viņa dzīves jēga un piepildījums slēpās zvejā, kas bija visa viņa ikdiena, darbs un atpūta. Jūra bija viņa mājas. Jau no zēna gadiem Santjago bija aizvadīji savas dienas uz kuģiem, redzējis daudz un dažādu zemju un tautu. Jūra bija viņa ģimene, māte un audzinātāja, pie tās viņš bija dzīvojis.
Apkārt notiekošo Santjago uzņēma mierīgi, viņš bija rāmas dabas, visam, kas notika, centās saskatīt gaišāko pusi. Jau pašā stāsta sākumā redzams, cik viegli Santjago tiek pāri neveiksmēm jeb pieņem tās kā pašsaprotamas dzīves sastāvdaļas.
…
