Vara ir viens no politikas centrāliem jēdzieniem. Ļoti primitīvi skatoties, vara izpaužas tad, kad A spiež izdarīt B kaut ko tādu, ko B citādāk nebūtu izdarījis. Ir dažādi veidi kā A var ietekmēt B, un tāpēc mēs varam runāt arī par varas daudzveidību.
Atšķirībā no tā, kā vara iespaido lēmumu pieņemšanu, tie lēmumi atšķirsies viens no otra. Vara arī var izpausties tādā veidā, ka ar to palīdzību var izdarīt tā, ka līdz lēmuma pieņemšanai lieta pat nenonāk (piemēram, kad notiek kādas noteiktās partijas lobbēšana, lai nenonāktu līdz lēmuma pieņemšanai). Ar varu var arī panākt to, ka var kontrolēt citu cilvēku domas un viņu vajadzības. To var panākt izmantojot propagandu, ka arī ideoloģijas iespaidu. Vēl pastāv divas pavisam dažādas varas koncepcijas vai teorijas.
Kopumā var pateikt, ka divas politikas pamatfunkcijas ir: integrācija un regulēšana, kas patiesībā ir ļoti pretrunīgas un dažādas. No vienas puses cilvēku politiskai sabiedrībai ir vajadzīga autoritāte, kas varētu pieņemt visiem saistošus lēmumus, no otras puses ir vajadzīgs efektīvs mehānisms, kas turētu sabiedrību kopā.
Regulēšana un integrācija ir tieši tie divi prasījumi, kurus izvirza politikai jau no seniem laikiem. Transitīvas un intransitīvas varas koncepcijas ļoti labi palīdz labāk izprast varas nozīmi un tās vietu politikā. Palīdz apjēgt, ka vara ir tas centrālais atspēriena punkts, kuram ir liela nozīme politikas definēšanā.…
