Kvalitatīvos datus izteic ar vārdiem, nevis ar skaitļiem kā kvantitatīvajos pētījumos. Pētīšanas metodes, ar kurām iegūst šādus datus sauc par kvalitatīvajām pētījumu metodēm, pētījumus, kuros šīs metodes izmanto- par kvalitatīvajiem pētījumiem. Šajos pētījumos cilvēka rīcību un kultūru cenšas aprakstīt un analizēt, raugoties no viņu pašu viedokļa. Kvantitatīvie pētījumi parasti asociējas ar aptaujām, bet kvalitatīvie pētījumi- ar ietverto novērošanu un brīvajām intervijām.
Arī socioloģijā, tāpat kā citās zinātnēs, liela nozīme ir zinātniskam pamatojumam. Sociālajās zinātnēs dominē divas teorētiskās pamatpieejas.
Pozitīviskā pieeja. Tā ir veidojusies O.Konta un E.Dirkheima darbu ietekmē. Uzskats, ka zinātniskas atziņas un to iegūšana ir balstīta uz dabaszinātņu principiem. Priekšroka tiek dota kvantitatīvajām metodēm.
Fenomenoloģiskā pieeja. Tā ir cieši saistīta ar M.Vēbera uzskatiem un simbolisko interakcionismu. Tiek uzsvērta cilvēka personiskā izpratne, ko izsaka ar kvalitatīviem datiem.
Attiecībā uz to, kas ir atziņas par sociālo pasauli un kā tās iegūstamas, katrai no šīm pieejām ir sava pavisam atšķirīga paradigma- vienai ar otru nesaderīgs principu kopums.
…
