Dzenbudisms ieņem ievērojamu vietu Japānas kultūrā, bet sākotnēji tas ir radies Ķīnā ar nosaukumu „čaņ”, kas ķīniešu valodā apzīmē meditāciju. Dzenbudisms ir sinkrēta reliģiski filozofiska skola. Pamatos tā iri mahājanas budisma novirziens, ko uz Japānu atnes ķīniešu budistu mūki. Bet budisms Ķīnā lielā mērā transforējās, asimilējot sevī daudzus ķīniešu daoisma elementus – arī iņ un jan pretmetu filozofiskās kategorijas. Japānā šis daoisma cauraustais budisms savukārt pārveidojās tālāk, ietverdams sevī gan japāņu pirmatnējās reliģijas – sintoisma – elementus, gan japāņu mentalitātei tik raksturīgo saikni ar dabu, estētiku un poēziju. Tādā kārtā dzenbudismā, kas ziedu laikus sasniedza 15. gadsimtā sadzīvoja visas trīs lielās Austrumu kultūras – Indijas, Ķīnas un Japānas kulrūra.(5)
Budas apskaidrības brīdis ir dzenbudisma centrā, bet budisma tekstos aprakstītā Budas mācība ieņem tikai otro vietu. Šāda attieksme saistīta ar dziļo neuzticību vārdam un tā spējai paust izpratni.…
