Viduslaiki ne bez iemesla tiek uzskatīti par cilvēces vēstures „tumšo” periodu. Tomēr, lai gan jāatzīst, ka viduslaikos valdīja vispārējs pagrimums, tos nevar vērtēt tik viennozīmīgi, piemēram, izglītības sistēmā tika ieviests ievērojams jauninājums – universitātes, tika izgudrots nošu pieraksts, un notika arī citas pozitīvi vērtējamas pārmaiņas. Šajā darbā es vēlētos aplūkot izglītības sistēmas attīstību viduslaiku periodā.
5. gs. bija liels pavērsiena punkts izglītības sistēmas attīstībā. Romiešu izglītības sistēmu sāka aizstāt cita veida sistēma, atbilstoša kristietības prasībām. No bagātajiem eiropiešiem skolas pārgāja garīdzniecības varā. Viduslaiku skolas uzdevums bija sagatavot cilvēku debesu valstībai. Viduslaiku izpratnē laba izglītība bija pieejama topošajiem garīdzniekiem, tādēļ tie bija izglītotākā, līdz ar to arī ietekmīgākā sabiedrības daļa. Praktiski izmantojamas zināšanas, kas bija nepieciešamas, lai ieņemtu ienesīgus amatus, laicīgās skolās varēja iegūt turīgu pilsētnieku dēli, bet pamatzināšanas lasīšanā un rakstīšanā – arī iedzīvotāji no trūcīgākām kārtām, arī meitenes.
Viduslaiku izglītības attīstībā nozīmīgs bija Kārļa Lielā (742/743-814) ieguldījums. Tika vienkāršots rakstības stils, atbalstīta grāmatu un reliģiska satura tekstu izplatīšana. P
…
