Definīcija: Ja nogrieznim vienu galapunktu, piem., punktu E, pieņemam par sākumpunktu, bet otru galapunktu F- par beigu punktu, tad nogrieznis EF iegūst noteiktu orientāciju jeb vērsumu. Tādu vērstu nogriezni sauc par vektoru.
Zīmējumos vektoru attēlo kā nogriezni ar bultiņu, kas rāda vektora virzienu. Vektoru apzīmē ar latīņu alfabēta lielajiem burtiem, virs tiem liekot bultiņu. Piem. Pirmais burts apzīmē vektora sākumpunktu, bet otrais - galapunktu.
Vektorus var apzīmēt arī ar vienu latīņu alfabēta mazo burtu, rakstot bultiņu virs tā.
Vektoru saskaitīšana
Daudzstūra likums
Par trīs vai vairāku vektoru summu sauc vektoru, ko iegūst, pie pirmā vektora pieskaitot otro, pie iegūtās summas pieskaitot trešo vektoru utt.
…
