Vērtējums:
Publicēts: 14.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 1.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 2.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 3.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 4.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 5.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 6.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 7.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 8.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 9.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 10.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 11.
  • Referāts 'Partiju jaunatnes organizācijas', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads (hipotēze)   
2.  Organizācijas   
2.1.  Definīcija   
2.2.  Pazīmes   
3.  Jauniešu iesaistīšanās politikā   
3.1.  Kāpēc jaunieši iesaistās politikā?   
4.  Partiju jaunatnes organizācijas Latvijā   
4.1.  Vispārējs apraksts   
4.2.  Jaunā Laika jaunatnes organizācija   
4.2.1.  Īss ieskats vēsturē   
4.2.2.  Darbība   
4.3.  Tautas Partijas Jaunatnes organizācija   
4.3.1.  Īss ieskats vēsturē   
4.3.2.  Darbība   
Darba fragmentsAizvērt

Referātu izvēlējos veidot par partiju jaunatnes organizācijām, jo, lai gan šī tēma skar arī mani kā jaunieti, tad tomēr jāatzīst, ka informētība par partiju jaunatnes organizācijām jauniešu vidū ir ļoti zema, līdz ar to arī jaunieši ir neaktīvi politiskās līdzdalības procesā. Liela daļa jauniešu gluži vienkārši nezin, kā iespējams iesaistīties dažādās organizācijās un kā ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Kā zināms, politiskā līdzdalība ir svarīgs pilsoniskās sabiedrības veidošanas elements, tāpēc šī tēma ir aktuāla ikvienam sabiedrības loceklim. Viens no galvenajiem cēloņiem jauniešu niecīgajai politiskajai aktivitātei ir arī mērķtiecīga valsts darba trūkums. Jaunatnes politiskās aktivitātes veicināšana ir abpusējs process: nepieciešama gan jauniešu ieinteresētība, gan pretimnākšana no valsts puses. Taču jāatzīst, ka valsts šajā ziņā ir pārāk pasīva. Tāpēc jāpiekrīt politologam Andrim Runcim, ka jaunatnes iesaistīšanās politiskajos procesos ir jāveicina valstiskā līmenī. Ja kādai partijai izdotos kaut kādā veidā "iekustināt" pagaidām politiski neaktīvos jauniešus, tā var cerēt uz ievērojamu vēlētāju skaita pieaugumu.1 Un šeit arī rodas jautājums: vai partijas veido jaunatnes organizācijas ar mērķi politiski izglītot jauniešus vai ar mērķi piesaistīt vairāk atbalstītāju?
Šī referāta mērķis ir atbildēt uz jautājumu: vai Latvijas jaunatne ir nopietni ieinteresēta politikas veidošanas procesos?…

Autora komentārsAtvērt
Atlants