Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 1.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 2.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 3.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 4.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 5.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 6.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 7.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 8.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 9.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 10.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 11.
  • Referāts 'Valsts un taisnīguma princips', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Valsts un taisnīguma definīcija   
2.  Likuma valsts un taisnīguma valsts   
3.  Tiesisks valstiskums   
4.  Taisnīgums   
  Nobeigums   
  Literatūras saraksts   
Darba fragmentsAizvērt

Jebkurā vietā, kur pastāv valsts jēdziens vienmēr ir jārunā arī par taisnīgumu. Valsts ir mākslīgi radīts sabiedrības strukturēts veidojums, balstoties uz tiesību un līdz ar to taisnību aizsardzību. Valsts nevar pastāvēt bez likumiem, bet likumi bez taisnības, jo tikai taisnīgiem likumiem būs spēks un atsaucība sabiedrība, bet likumi gan dabā esošie, gan cilvēka radītie ir balstīti uz taisnīguma izpratni un ievērošanu.
Katrā vēstures periodā ir pastāvējuši savi likumi un sava taisnība, arī sava ‘’ valsts ‘’ izpratne, pirmatnējās sabiedrībās tās bija ciltis , bet tāpat pastāvēja savas tiesības un savi likumi. Sengrieķu filozofi, it sevišķi, Platons bija definējis un sarakstījis Valsts definīcijas jēdzienus un skaidrojumus, traktējot tos atbilstoši Senās Grieķijas izpratnei viduslaikos, kad valdīja pārsvarā kanoniskās tiesības, par taisnīguma mērauklu kalpoja, Bībele un desmit baušļi, kuri visā visumā ir vērtējami pozitīvi, jo tiek pausta tiesību taisnīga ievērošana jeb aizliegumi, kas arī mūsdienās kalpo par morāles taisnīguma apziņu, bet tieši no mūsdienu sabiedrības morāles apziņas ir atkarīgs, cik veiksmīga un pastāvoša ir valsts iekārta, likumdošana un taisnīguma ievērošana. Jo jebkurš subjekts, kurš pastāv mūsdienu likumdošanas izpratnē, valsts jēdzienos ir pastarpināti vai nepastarpināti cilvēku radīts
Tādēļ no cilvēku godaprāta ir atkarīga taisnīguma pielietošana un izpratne ne tikai teorijās , bet arī praksēs. bet valsti vada cilvēki, tādēļ taisnīguma būtība ir atkarīga no mums pašiem.
G. Catlaka un J. Ikstena grāmatā ‘’politika un tiesības’’ par valsti ir minēta šāda definīcija: „valsts ir tiesiski organizēts un suverenitāti baudošs ļaužu kopums noteiktas teritorijas ietvaros.
Savukārt , cita definīcija nosaka, ka valsts ir politiski saimnieciska nepieciešama organizācija, lai spētu uzturēt vienotību un kārtību sabiedrībā. Valsts – republika- - Izcelsme - franču rйpublique < latīņu res publica ‘sabiedriska lieta, valsts’.
- Valsts iekārta, kur augstākās valsts varas institūcijas uz noteiktu laiku ievēlē pilsoņi.
- Valsts, kurā ir šāda iekārta.
Kā arī eksistē vairāki un dažādi valsts izpratnes jēdzieni un definīcijas, lai gan jebkura mūsdienu tiesiska valsts sastāv no četriem pamatprincipiem, kuri nosaka, ka konkrētā teritorija ir valsts:
1.valstij raksturīga noteikta teritorija un iedzīvotāji
2.valsts ir suverēna, tai pieder augstākā vara savā teritorijā, no tā izriet, ka tik pat labi valsts ir tauta, jo tautai pieder augstākā vara.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants