Manuprāt, īpaši aktuāls šodien ir likuma 50. pants, kurā teikts:
„Aizliegts bērnam demonstrēt pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai.”
Laikam jau šis pants ir tas, par kuru visbiežāk runājam un piesaucam. Atliek vien paskatīties bērniem domātās multfilmas, ko demonstrē visi pieejamie TV kanāli – tajās nav mīļuma, nav labsirdības, toties pārpārēm vardarbības, nežēlības, multfilmas „Govs un cālēns” valoda vien ir ko vērts. Lieki piebilst, ka bērnu mīļākās rotaļlietas ir dažādi monstri un karotāji – multfilmu varoņi. Valsts līmenī atzīts, ka cieši esam saskārušies ar datorspēļu atkarību tieši bērnu un jauniešu vidū – zināmi arī gadījumi, kad jauniešu ticība spēles realitātei noved pat pie traģiskām sekām. Ejot garām plauktiem ar datorspēlēm, gara acīm zib tikai kauju skati, dažādi šaujamieroči, vardarbība un šausmas. Vai gan bieži dzirdēts, ka kādas šādas spēles, būtu izņemtas no apgrozības, aizliegtas. Diemžēl valsti vairāk interesē cik legāli vai nelegāli šīs spēles tiek tirgotas, vai par to tirgošanu tiek maksāti nodokļi, mazāk tas, kādu ļaunumu tas nodara mūsu jaunajai paaudzei. Bet vēlāk paši brīnāmies, kāpēc mūsu jaunatne ir tik nežēlīga, neiecietīga, ļauna.
…
