Stress (no angļu valodas – spiediens, sasprindzinājums) ir prāta un ķermeņa resursu mobilizēšana, lai organisms spētu veikt nepieciešamās emocionālās un fizioloģiskās pārmaiņas. Ir divi stresa veidi: 1) pozitīvais jeb veselīgais stress – eirstress, ko izraisa situācijas, kas rada pozitīvas emocijas, piemēram, liela, negaidīta veiksme; 2) negatīvais jeb kaitīgais stress – distress, kas iestājas ilgstošas spriedzes rezultātā, negatīvu emociju izraisītās situācijās. Stress tiek uztverts kā negatīva parādība, bet, tomēr, tas ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa un ir nepieciešams normālai organisma funkcionēšanai un veselības saglabāšanai. Pie spēka resursu pārtērēšanas un ilgstošas pielāgošanās nespējas stresa iedarbība ir negatīva – tiek apdraudēta cilvēka labsajūta un veselība.
Stresa rašanos un raksturu nosaka kairinātāja iedarbība un organisma reaktivitāte sensora iedarbības momentā. Reaktivitāti ietekmē: iedzimtība, iepriekš pārciestās iedarbības, vecums, dažādu faktoru apkopojums un citi nosacījuma faktori. Reizēm izveidojas arī pretēja – rezistences parādība, t.i., noturības palielināšanās pret kādu no kaitīgajiem faktoriem, kas izsauc aizsardzības reakciju attiecībā pret dažādiem stresoriem.…
