A. Kristi ar šo sižeta pavērsienu savu stāstu nebeidz un to nebeidz arī Puaro, jo viņš izvēlas slepkavu pārbaudīt mazliet izjokojot ar improvizētu teātrīti, kurā notikušās balles viesu acu priekša tiek izspēlēts triks. Tieši tāds triks, kādu veicis slepkava, nejaukā karnevāla laikā. Tā ir karnevāla kostīma maiņa, kas samulsinājusi balles viesu prātus tā, lai viņi no sava vidus nespētu atrast vainīgo. Puaro iestudētā izrāde ar noziedznieka atmaskošanas ainu izdodas lieliski un noziedznieks, pats sevi nodod ar uztraukuma kliedzienu. Narkotiku dīleris Deividsons, kurš tik veikli bija varējis izdarīt divas slepkavības, lai slēptu savu nodarbi, padodas pats. Maskas nokritušas un nozieguma mezgli atšķetināti. Man patika kā A. Kristi izveido stāsta noskaņu. Mistisko noslēpumainību, kas valda zem maskām. Domāju, ka A. Kristi to varējusi tik viegli radīt tāpēc, ka daudz ceļojusi un guvusi iespaidus citās zemēs, kurās ir daudz karnevālu un teatrālu pasākumu.…
