Tad nāca 19. gadsimta vidus – pateicīgākais un labvēlīgākais laiks latviešu tautasdziesmu vākšanai. Izveidojās laba augsne mūzikas folkloristikas pētīšanai. Tas skaidrojams ar nacionālās pašapziņas pieaugumu, kas tolaik bija raksturīgs arī citām valsīm ap Baltijas jūru, kur arī koru dziedāšanas pasākumi atzīmējami ar to pašu laiku. Tad radās neierobežota iespēja komponēt. Daudzi latviešu mūziķi tolaik bija dedzīgi tautas garīgā mantojuma vācēji, veidoja apdares un harmonizēja dziesmas koriem un simfoniskajiem orķestrim. Protams, bija jūtama Krievijas mūzikas skolas ietekmne, jo sava daļa jauno mūziķu izglītojās Pēterburgas un Maskavas mācību iestādēs. Mūziku neizbēgami ietekmēji arī vācu kanoni. Radās pirmās kora dziesmas, simfoniskā un vokāli simfoniskā mūzika, arī Valsts himna. No šī laika mūzikas zelta fondā var ieskaitīt skaņdarbus, ko komponēja Jurjānu Andrejs, Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Alfrēds Kalniņš, Emilis Melngailis, brāļi Jāzeps un Jānis Mediņi.
Pirmie Dziesmu svētki notika 1864. gadā, kur tika dziedātas garīgās dziesmas un latviešu tautasdziesmas. Taču I Vispārējie Latvijas Dziesmu svētki notika 1873. gadā, kad svētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Toreiz piedalījās 45 kori. Kopš tiem laikiem ir paturēts svētku organizācijas modelis – svētku gājiens cauri Rīgai un koru sadziedāšanās.
…
