Vērtējums:
Publicēts: 26.05.2022.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 1.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 2.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 3.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 4.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 5.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 6.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 7.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 8.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 9.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 10.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 11.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 12.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 13.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 14.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 15.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 16.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 17.
  • Prezentācija 'Latviešu godi - krustabas', 18.
Darba fragmentsAizvērt

Šūpuļa darināšana un kāršana
Otrajā krustabu dienā kūmas gādā un kar bērnam šūpuli. Šūpuli kar istabā, pārvesto līksti piestiprinot pie griestiem un tievajā galā ar četrām auklām pakarot šūpuli. Saulaina vieta pie loga ir labākā izvēle šūpuļa kāršanai. Krustabās bērnu pirmo reizi šūpulī liekot, vispirms bērna vietā ieliek akmeni, lai apmānītu skauģus un novērstu ļaunumu no bērna. Pēc tam māte liek šūpulī dāvanu - maizi, naudu.
“Neliec mani māmulīte, bez ziediņa šūpulī;
Liec maizīti, liec naudiņu, liec gudro padomiņu.”

Pēdes veltīšana
Viena no krustabu izdarībām ir bērna apdāvināšana, ko kūmas un citi krustabnieki izdara pēc kārtas, iešūpojot bērna šūpuli un dziesmā vai dainā izsakot sava devuma vērtību un labumu. Krusttēvu aicina pirmo, un no viņa gaida naudu. Krustmāte kādreiz arī dod naudu, bet biežāk dāvina pādei kreklu, villaini vai citu apģērba gabalu. Arī citi viesi apdāvina pādi.
“Lieli, mazi, jauni, veci, kopā visi naudas mest!
Še šūplīša dibinā, guļ naudiņas tērētājs.”

Krustabu noslēgums
Kad krustabnieki bērnu apdāvinājuši, tam labie vēlējumi nodoti, visi ēduši, dzēruši un dziedājuši jau otru dienu pēc kārtas, tad krustabu norises tuvojas noslēgumam. Krustabniekiem dod mājienu, ka laiks sākt posties mājās, bet viesi ne vienmēr gatavi uz vietas paklausīt.
“Netika kūmām projām iet:
Patika mūs’ tēva salds alutiņš.”
Atvadoties notiek vairākas izdarības, ar ko visai sētai un tās iemītniekiem vēl labu laimi un labklājību. Viena no šādām izdarībām ir nātru izmīdīšana, kas izdarīta ar dziedāšanu, pagalmā izejot.

Autora komentārsAtvērt
Atlants