Anarhijas rašanās
Anarhijas pamatlicēji ir sengrieķu ciniķi.Zēnons no Kitijas(stoisma aizsākumu radītājs) uzskatīja,ka cilvēkam būtu jābūt iemesla,nevis autoritāšu vadītam.
Senās Ķīnas filozofs Lao Dzi(daoisma centrālā figūra) attīstīja “bez-likuma” filozofiju,kurai sekojot daudzi daoisti dzīvoja anarhistisku dzīvesveidu.
Anarhija viduslaikos
Viduslaiku Eiropā pastāvēja daudz anarhistiski reliģisku kustību,piemēram:
Brīvā Gara Brāļi un Māsas(“Nekādu likumu,nekādu pārliecību vai līderu,vienkārši esi brīvs garā”);
Husīti(kristiešu kustība,kas balstījās uz čehu reformātora Jana Husa idejām);
Adamīti(ortodoksālās baznīcas par ķecerīgu atzīta kristiešu sekta,kas plauka Ziemeļāfrikā 2.,3. un 4. gadsimtā);
Agrīnie anabaptisti(16.gs. Eiropas radikālās reformācijas kristieši).
Anarhija mūsdienās
Pirmais,kas lietoja jēdzienu “anarhija” bija barons de Lahontans savā grāmatā “Nouveaux voyages dans l'Amérique septentrionale ”(“Jaunie ceļojumi uz Ziemeļameriku”),kurā viņš aprakstīja Amerikas sabiedrību,kurai nebija likumu,cietumu,mācītāju vai privātīpašuma – gluži kā anarhijā.
…
