Gaumes spriedums nav izziņas spriedums(1.nod.)
Kants raksta par šo kā estētisku nevis loģisku spriedumu. Attiecībās starp subjektu un objektu valda subjektivitāte – subjekts pats sajūt, kādu iespaidu uz viņu atstāj priekšstats. Otrajā nodaļā Kants turpina šo domu un nonāk pie slēdziena, ka nav tīra gaumes sprieduma – jo tajā vienmēr iejaukta t.s. ieinteresētība, kas jebkuru objektu tulko subjektīvi. Viņš norāda tāpat izeju uz tīru gaumi – mēs ne mazākā mērā nedrīkstam būt labvēlīgi noskaņoti pret lietas eksistenci, šai ziņā mums jābūt gluži vienaldzīgiem. Bet, lai izprastu gaumes rašanās nosacījumus vispār, Kants 3-5 nod., turpina ar ieinteresētības veidu aprakstu. Trešajā nodaļā viņš apraksta tos, kuri vienmēr cenšas gūt tikai baudu un labprāt vispār izvairās izteikt spriedumus. Šāda estētikas izpratne mazina iespēju sastapties ar viņa aprakstīto tīro gaumi. Lai radītu tīro gaumi, cilvēkam jāprot izveidot jēdziens par priekšmetu(4.nod.,). Ar „jūtām” viņš apzīmē to, kam vienmēr jāpaliek tikai subjektīvam un kas nekādā ziņā nevar veidot priekšstatu par priekšmetu(3.nod.,).
Patīk ne tikai priekšmets, bet arī tā eksistence(5.nod.,)
…
