Nafta ir ļoti nozīmīga izejviela enerģijas iegūšanai ķīmiskajām sintēzēm. Tā ir organisko savienojumu, t. i., oglekli saturošu savienojumu avots. Nafta ir daudzu
ogļūdeņražu maisījums ( ogļūdeņraži ir savienojumi, kas sastāv no tikai no oglekļa un ūdeņraža). No Zemes dzīlēm iegūstamā nafta ir tumšs, sīrupveidīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku. Neapstrādātai naftai ir maza saimnieciska nozīme. Senatnē to lietoja Babilonijā, lai izgatavotu javu ķieģeļu saistīšanai mūrī. Valters Relejs (1552 – 1618 izmantoja naftu, lai koka kuģus padarītu ūdensnecaurlaidīgus. Pirms 100 gadiem Teksasas fermeri naftu, kas bija nokļuvusi uz viņu laukiem, sadedzināja.
Nafta veidojās pirms milj. gadu. Tajā laikā lielas Zemes virsmas platības klāja jūra, kurāmitinājās visdažādākie dzīvie radījumi, ieskaitot sīkus organismus, kurus sauc par planktoniem.
Mirušie organismi nogrima un jūras dibenā pārklājās ar dūņām. Miljoniem gadu laikā šie slāņi Zemes garozā pārvietojās un virs tiem esošo iežu spiediena ietekmē dzīvo organismu atliekas daļēji sadalījās un pārveidojās par naftu un dabasgāzi.…
