Pašvaldības struktūrvienības vadītājs panāk, ka darbinieks uzraksta atlūgumu aiziešanai no darba viņa vadītajā struktūrvienībā, balstoties tikai uz kāda klienta sūdzību par šo darbinieku, kas vēlāk izrādījies nepamatots darbinieka apmelojums.
Viena no viss senākajām un sarežģītākajām regulatīvajām sistēmām ir morāle - savdabīga cilvēku kopdzīves organizācijas forma, kuras mērķis ir nodibināt optimālas attiecības starp indivīdu un sabiedrību, vienlaikus veicinot gan sabiedrības saliedētību un dzīvotspēju, gan personības labklājību un attīstību. Svarīgākā morāles funkcija ir cilvēka savstarpējo attiecību regulācija [1]. No morāles viedokļa, ja mēs pieņemam, ka morāle ir jābūtība - normas, vērtības, principi, tad kādu principu vadīts vadītājs tā rīkojās? Vai ir attaisnojama šāda rīcība? Vai tā ir taisnīga?
Manuprāt, šī situācija no morāles viedokļa ir nepieņemama, kā arī no tīri profesionālā viedokļa, jo konkrētais vadītājs paļāvās tikai uz vienas puses apsūdzību un pieņēma to par absolūtu, to nepārbaudot.
Cilvēka aktivitāte var būt radoša vai postoša, jēgpilna vai bezjēdzīga, vēlama vai bīstama atkarībā no virziena, kādā darbība vērsta [1] …
