| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| Kas nosaka ES politiku? | 3 | |
| Reģionālisma koncepts Eiropā | 5 | |
| Reģionalizācijas loma ES politikas diskursā | 8 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Literatūra | 12 | |
| Pielikums Nr.1. Reģioni Eiropā | 13 |
Politikas veidošanu ES var analizēt no diviem skatu punktiem – kā politikas procesu un politiku kā darbību.
Politikas process veidojas četrās pakāpēs1:
1.jānāk klajā un jāformulē prasības
2. jāpārtulko prasības politiskos piedāvājumos
3. jāsaskaņo politiskie piedāvājumi ar attiecīgajiem pārstāvjiem valdībā
4. jārealizē politiskie piedāvājumi.
ES šis process veidojas sekojoši:
1.Politiskās prasības: kaut arī tiesības ES ierosināt politiskās prasības ir tikai Komisijai, ikdienā tās pauž vairāki avoti, kurus var iedalīt divās kategorijās:
institucionālie – impulss nāk no ES institūcijām, galvenokārt no Eiroparlamenta un Komisijas. Šajā gadījumā prasības veidojas no interešu apkopošanas (no daudziem nevalstiskiem aktieriem), kas tiek pārveidotas par visaptverošām politiskām prasībām. Šajā stadijā liela loma ir politiskajām partijām…
Šī darba mērķis ir konstatēt, vai varam runāt par reģionālu ietekmi Eiropas Savienības (turpmāk - ES) politikas veidošanas procesā. Lai to panāktu, noteikti sekojoši uzdevumu. Pirmkārt, definēt tos aspektus, kas nosaka ES politiku, tai skaitā aprakstot ES institucionālo ietvaru. Otrkārt, definēt reģionalizācijas konceptu, vispirms atsevišķi definējot jēdzienus reģions, reģionālisms un reģionalizācija, turpinājumā aplūkojot to attīstību Eiropā. Šajā darbā reģionālisms un reģionalizācija Eiropā un ES aplūkots kā iekšējs fenomens, sīkāk nepievēršoties ES kā reģionālam spēlētājam pasaulē. Treškārt, aprakstīt un vērtēt reģionalizācijas lomu ES politikas diskursā. Nobeigumā izdarot secinājumus, vai konstatējama reģionālā ietekmē ES lēmumpieņemšanas procesā.
