19. gadsimtā Rietumeiropā norisinājās pārmaiņu iezīmes, kas ietvēra sevī muižniecības noteicošās lomas pazemināšanos, kārtu iedalījuma un muižniecības privilēģiju izzušanu, pilsoņu vienlīdzīgu tiesību piešķiršanu Francijā, nacionālo valstu izveidošanos („to noteica nevis vairs monarhu dinastiju intereses, bet gan nāciju apvienošanās savās etniskajās teritorijās”1), vairāku Eiropas apspiestu tautu nacionālās modināšanās, kas virzās vispirms pie kultūras un valodas sakopšanās un, vēlāk, arī pie ekonomiskās un politiskās neatkarības.…