Ir burvīgi saulaina vasaras diena. Sēžu ziedu pilnā puķu pļavā. Visapkārt viss zaļo un plaukst.
Es aizdomājos, vai ir otra tik skaista vieta plašajā pasaulē kā mana dzimtā- Kurzeme. Man šķiet ka nav. Man šis novads ir visskaistākais un tuvākais. Tā ir vieta, ar kuru man saistās vismīļākās atmiņas, vieta, kurā esmu piedzimusi, uzaugusi, iepazinusi pasauli sev apkārt. Tā ir vieta, kurā dzīvojuši mani senči daudzās jo daudzās paaudzēs, kuri ar vislielāko mīlestību rūpējušies, lai mans novads cauri gadsimtu simtiem būtu tāds, kādu es šodien to redzu. Es esmu lepna par saviem senčiem, saviem vecākiem, kā arī par sevi, jo mums te ir klājies labi, un mēs neesam aizklīduši plašajā pasaulēm laimes meklējumos.
Kā visgreznākajā puķu pušķī, kur greznojas lepnas rozes, košas gerberas, paliek nepamanīts maziņš snieg pulkstenītis, tā plašajā Eiropā paliek nepamanīts tāds mazs Latvijas novadiņš – Kurzemīte. …
