Krimināltiesību evolūcija Baltijas novadā no 13. līdz 18.gs.

Latvijas teritorijā no 11.gs.līdz 13.gs.sākumam radās agrīnie valstiskie veidojumi, kas pēc struktūras vēl nebija valstis šī vārda īstajā nozīmē. Tiem trūka attīstīta valsts aparāta (likumdošanas orgāna), kas būtu spējis izteikt un noformēt valdošā sabiedrības slāņa gribu rakstītos likumos. Tāpēc atsevišķos novados baltu un lībiešu sabiedrības virsslāņi ar savām karadraudzēm un dažādām sapulcēm uzturēja spēkā senās paražu tiesības (mores paganorum, alden site), kas jau gadsimtiem bija iesakņojušās tautas apziņā.
Latvijas senās paražu tiesības, cik zināms, nekad nav bijušas ne sakopotas, ne arī uzrakstītas. Šo tiesību elementi saglabājās tautas apziņā daudzus gadsimtus kā nerakstītas tradīcijas. Tomēr nesistematizētas, fragmentāras ziņas par paražu tiesību normām senajiem baltiem un līviem var atrast 13.gs. miera un padošanās līgumos starp Svēto krēslu, Rīgas arhibīskapu, Zobenbrāļu un Livonijas ordeni un arī Rīgas rāti, vācu iekarotāju pierakstītajās un daļēji grozītajās vietējās zemnieku tiesību paražās (līdz mūsdienām norakstos saglabājušies trīs tiesību avoti), stāstošajos vēstures avotos, sevišķi Latviešu Indriķa hronikā un Vecākajā Livonijas atskaņu hronikā, baltu un latviešu senākajā folklorā sniegtajās ziņās par tiesību paražām (šo avotu precīza datēšana ir apgrūtināta).
Iepriekš minētās paražu tiesības pielāgoja sabiedrības jaunajām vajadzībām, ievērojot valdošās šķiras intereses. Tikai 13. gs. sākumā tās pierakstīja vācu iekarotāji, pārlabojot tās atbilstoši kristietības reliģiskajām normām un jaunajai sabiedriskajai iekārtai. Tā kā paražu tiesības veidojās no prakses, no paražām, tās nebija sistematizētas un uzrāda šodienas pētniekam daudz “balto plankumu”. Tās lielā mērā bija kazuistiskas ,t. i., normas tajās tika veidotas, balstoties uz konkrētiem gadījumiem (kāzusiem), kas netika vispārināti.
Tādējādi no atsevišķām seno paražu tiesību paliekām, kas saglabājušās līdz mūsu dienām, var mēģināt rekonstruēt dažu sākotnējo tiesību institūtu izcelšanos Latvijas teritorijā un iegūt aptuvenu priekšstatu par tām tiesību normām, kas regulēja baltu un līvu dzīvi pirms krustnešu ierašanās.

…