Vārds „demokrātija” ir cēlies no grieķu valodas un burtiskā tulkojumā nozīmē „tautas vara”. Salīdzinājumā ar tā laika nozīmi, mūsdienās vārda „demokrātija” nozīme ir mainījusies. Grieķi toreiz neko nezināja par indivīdu brīvībām un tiesībām. Vienīgais, kas grieķu demokrātijai ir kopīgs ar mūsdienu demokrātiju ir iespēja ietekmēt politiku piedaloties Tautas sapulcē (Senajā Grieķijā) un vēlēšanās (mūsdienās).
Viennozīmīga demokrātijas definīcija nav iespējama. Politikas teorijā demokrātijas jēdziens pieder pie apstrīdamajiem jēdzieniem gluži kā „varas”, „brīvības” un „vienlīdzības” jēdziens. Jēdzienu „tauta” u.c. var dažādi interpretēt, tāpēc tā lietojums ir izplūdis. Vai tie ir visi iedzīvotāji, kas sasnieguši vēlēšanu vecumu, vai arī tikai tie, kam ir, piemēram, pietiekami daudz īpašumu, lai varētu ietekmēt valsts politiku. Vai sievietēm ari ir balsstiesības? Vai tas ir demokrātiski ļaut vēlēšanās piedalīties tikai daļai iedzīvotāju? Šādi interpretēt var arī vārdu „vara”. Kā vara izpaužas sabiedrībā? Vai vara nozīmē tiekšanos iegūt kontroli pār sabiedrību? Šādā gadījumā tā vairs nav demokrātija, bet gan autoritārais vai totalitārais režīms. …
