Ūlmaņa radītais apvērsums, pasaules krīze, kas skāra nedaudz Latviju, kari, okupētā Latvija... to nemaz nevar nosaukt par progresu. Neuzskatu, ka kritušie cilvēki, kas cīnijās gan par PSRS, gan par brīvu Latviju vai nacistisko Vāciju bija pelnījuši nāvi, neuzskatu, ka kāds vispār ir pelnījis nāvi, tāpēc šī bija sava veida degradācija Eiropā. Akli cīnīties par varu, kad izpostīts ir viss, kā dēļ kaut kas tika uzsākts. Uzskatu, ka katram ir savs skatupunkts šajā jautājumā, nevar stabili teikt, ka Eiropā bija progress, bet regresa arī nav bijis cilvēces vēsturē. Reiz man viens pasniedzējs teica, “Ķermeņi nemitīgi kustas, ja tā nebūtu, mūs nepastāvētu!”, tāpēc šos vārdus varu minēt arī šeit, Eiropa tuvojās ‘’sprādzienam’’, bet cilvēce kustinot savu prātu to nepieļāva.…
