Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.11.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Fizikas izglītības attīstība mūsdienu skolās', 1.
  • Konspekts 'Fizikas izglītības attīstība mūsdienu skolās', 2.
  • Konspekts 'Fizikas izglītības attīstība mūsdienu skolās', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Iezīmētās šūnās ir abu savienojumi, kas visskaidrāk sasaistās. Lai spētu pēc iespējas vieglāk izzināt situāciju noder zināšanas, kuras esam ieguvuši gadu gaitā. Noder prasme sasaistīt plašākas struktūras kopā, smelties zināšanās no citām, bet saistītām zināšanas struktūrām. Apdomājot problēmu mēs varam izvērtēt caur izveidotajām attieksmēm, vai mūsu atrisinājums atbilst prasītajiem vai morālajiem standartiem. Tas ir it sevišķi būtiski mūsdienu zinātnes darbiniekiem, kad visvairāk kapitāla tiek ieguldīts kara tehnikas attīstībā un tirgū. Pēc A. Broka teiktā: „Var jau sataisīt tādu skaistu ieroci, kas skaļi šauj. Varbūt pat sagrauj zemi, bet vai tas ir tā vērts?” Rīkojoties mēs izmantojam attīstītās prasmes, lai realizētu ieplānoto. Ja cilvēkam nav prasmes, viņš nevar fiziski izveidot to, ko domu pasaulē jau sev radījis.
Mūsdienās vissvarīgāk ir attīstīt tieši sev nepieciešamās fizikas nozares vai prast veidot partnerattiecības. Kā piemēru varu minēt, ka pašlaik ASV ir pārsātināta ar inženieriem, līdz ar to maksimāli tiek izmantotas iegūtās teorētiskās zināšanas. Tomēr manāma skaidra prātu novecošanās, jo netiek pietiekami stimulēta jauno zinātnieku attīstība. Tādēļ pēdējā laikā krasi tiek uzlabota izglītības kvalitāte ASV eksakto studiju augstskolās. Krievijas teritorijā, savukārt, uzplaukusi teorētiskā fizika. Nepieciešami inženieri, kas šīs zināšanas ieviestu praksē. Tomēr globalizācijas ietekmē inženieri ieplūst no citām valstīm, dzēšot inženieru trūkumu vismaz daļēji.

Autora komentārsAtvērt
Atlants