Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.11.2002.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Atmiņa', 1.
  • Referāts 'Atmiņa', 2.
  • Referāts 'Atmiņa', 3.
  • Referāts 'Atmiņa', 4.
  • Referāts 'Atmiņa', 5.
  • Referāts 'Atmiņa', 6.
  • Referāts 'Atmiņa', 7.
  • Referāts 'Atmiņa', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Fizioloģiskie pamati.

Līdz mūsu gadsimta 20. gadiem pastāvēja uzskats, ka iegaumēšana izmaina CNS (centrālās nervu sistēmas) šūnu izmērus un formu. Vēlāk, atklājot biostrāvas, uzskatīja, ka informācija tiek fiksēta elektronisko ķēžu veidā. Drīz vien šo “elektroniskās atmiņas” hipotēzi arvien vairāk sāka apšaubīt, attīstoties smadzeņu ķirurģijai, - operācijas nesarāva elektroniskās ķēdes kā to varētu gaidīt, balstoties uz šo hipotēzi.
40. gados tika atklātas DNS (dezoksiribonukleīnskābe) - liela loma iedzimtības mehānismā), un RNS (ribonukleīnskābe) - svarīga loma dzīvē iegūtajā individuālajā atmiņā. Cilvēkam dzīves laikā RNS nav noteikts un pastāvīgs daudzums. To nosaka cilvēka vecums. Jaundzimušam bērnam RNS daudzums ir niecīgs, visvairāk tā ir no 3 līdz 40 gadiem, bet vēlāk sāk samazināties, līdz sasniedz jaundzimušā RNS daudzumu. S.Korskovs izpētījis, ka cilvēkam atmiņa uzlabojas līdz 20-25 gadiem, nemainīgi saglabājas līdz 40-45 gadiem, bet pēc tam pasliktinās. Sākumā aizmirstas aktuālākās lietas, kā - norunas, iesāktais darbs, kas uz brīdi bijis pārtraukts, teiktais... Tad aizmirstas darba iemaņas, svešvalodas, paradumi, jūtas. Pašus pēdējos aizmiršana skar bērnības iespaidus. Ar to, šķiet, izskaidrojama vecu cilvēku apbrīnojamā atmiņa par bērnību, turpretī nespēja atcerēties tikko notikušas lietas.
Cilvēkam atmiņas pamatā ir arī nosacījuma refleksi (tiem ir vairākas īpatnības, ko nosaka CNS augstākā attīstība) - pagaidsakari. Tie veido nosacījuma refleksu sistēmas. Tos veido ne vien pirmās signālsistēmas, bet arī otrās signālsistēmas kairinātāji - runa, vārdos izteiktā doma. Tie nodrošina tādu zināšanu apgūšanu, kas nesaistās ar dzīves tiešo pieredzi.
Atmiņa nav iedomājama bez kāda priekšnoteikuma - iegaumēšanas (saglabāšanas atmiņā), t.i. noturīgu pagaidu sakaru izveidošanas, kurus iespējams aktualizēt (atjaunot). Priekšmeti netiek iegaumēti atsevišķi pa vienam, bet gan saistībā viens ar otru. Tas nozīmē, ka vienas parādības vai objekta atveidošana atmodina atmiņā citus. Agrāk izveidojušos pagaidu sakaru aktualizēšanās ir atmiņas fizioloģiskais pamats.
Pagaidu sakaru psiholoģisko atspoguļojumu sauc par asociācijām. Pēc I.Pavlova vārdiem, asociācija nav nekas cits kā nervu pagaidu sakars, kas rodas divu vai vairāku kairinātāju vienlaicīgas vai secīgas iedarbības rezultātā.

Autora komentārsAtvērt
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Atmiņa”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/613260

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.