Sākot analizēt A. Bloka lirisko drāmu “Nezināmā”, pirmām kārtām uzmanību gribu pievērst lugas blakustekstiem, kuros, manuprāt, ietverta liela daļa visas lugas simbolisko nozīmju. Nozīmīgs ir arī tāds ārpus teksta faktors kā lugu krājuma “Liriskās drāmas” nosaukums, no kurienes arī “Nezināmā” aizguvusi žanrisko vērtējumu literatūrkritikā. “Lirisko drāmu” priekšvārdā autors raksta, ka lirika nepieder tām mākslinieciskās jaunrades sfērām, kuras nodarbojas ar dzīves mācīšanu; lirikā iekļaujas sarežģīti vientuļas dvēseles pārdzīvojumi, kas ir tik haotiski, ka tos saprast var tikai cilvēks ar līdzīgu attieksmi un noskaņojumu. Tāpat viņš arī piebilst, ka viņa liriskajās drāmās atsevišķas dvēseles pārdzīvojumi ir tikai parādīti dramaturģiskā darbā un ka nekādi morāli vai idejiski secinājumi šeit izdarīti netiek.1
Luga “Nezināmā” sastāv no trim daļām (cēlieniem, ainām), kuru apzīmēšanai šeit netiek izmantoti tradicionālie dramaturģijas termini, bet gan vārds “redzējums”, proti, pirmais, otrais un trešais redzējums. Arī lugas sākotnējais nosaukums, kas saglabājies tās manuskriptā, ir bijis “Trīs redzējumi”. Šeit saskatāma cieša saikne ar V. Solovjova poēmu “Trīs tikšanās”, kurās viņš apraksta par trim reizēm, kad viņam parādījusies mistiskā Sofija – skaistuma, gudrības un absolūtas sievišķības ideāls. …
