Senās Romas impērija savu 1200 gadu pastāvēšanas laikā guva panākumus daudzās
jomās, tai skaitā arī medicīnā. Pamatojoties galvenokārt uz Hipokrāta un grieķu tradīcijām,
romiešu ārsti, ķirurgi un farmaceiti bija panākumiem bagāti. Jāpiemin, ka romieši bija vieni no
pirmajiem, kas savās pilsētas ieviesa tādus sabiedrības veselības pasākumus kā tīru dzeramo
ūdeni un tam laikam atbilstošus sanitārus apstākļus, pievēršot uzmanību vispārējai higiēnai.
Nozīmīga loma bija arī dažādiem vingrinājumiem un sabalansētai diētai. Jau no pirmajiem
slimības simptomiem, ārsti pārsvarā noteica mainīt ēšanas ieradumus un vingrināt locītavas.
[1]
Par romiešu medicīnu mūsdienās varam uzzināt no
tājā laikā veiktajiem pierakstiem, sējumiem, skicēm,
arheoloģiskiem izrakumiem un dažādiem citiem vizuāliem
avotiem. Mākslinieki labprāt attēloja ārstus, zinātniekus
un ar medicīnu saistītus sižetus savos darbos. Medicīna ar
mākslu mijās arī mitoloģijā, jo tika būvēti tempļi un
svētnīcas, lai pielūgtu dievus ar dziedinošām spējām,
piemēram, 431.g.p.m.ē. Romā celtais templis dievam
Apollo Medicus, pēc tam, kad pilsētā izplatījās mēris. [2]
Ievērjams romiešu ārsts – filozofs bija Klaudius
Galens (Claudius Galen), kurš dzīvoja mūsu ēras
2.gadsimtā, pat tika pielīdzināts dievam. Viņš savos
rakstos iedvesmojās no Hipokrāta un citiem grieķu
zinātniekiem. [1]…
