Norvēģu rakstnieks un sociālantropologs Hillans Ēriksens savā grāmatā “Mirkļa tirānija” pēdējo nodaļu “Nu ir lēnīgs laiks!” sāk ar Oskara Vailda un Tronna Berga Ēriksena vārdiem:
“Tikai viena lieta ir ļaunāka par laika trūkumu. Kad tā nav vispār.” (Brīvs tulkojums pēc Oskara Vailda).
“Mirklis novīst, un no elpas trūkuma mirst brīvība un apcere. Fiziskā laika mirkļi ir bez struktūras un tukši, bet pārdzīvota laika mirkļiem allaž ir struktūra un saturs.”(Tronns Bergs Ēriksens).
Figaro bija bārddzinis, kurš dzīvoja nomaļa pilsētiņā. Viņš bija laimīgs, jo bija darbs, draugi, māte par kuru rūpēties un draudzene, kuru viņs katru dienu apciemoja. Kā ikvienu no mums, arī Figaro reizēm pārņēma tukšuma sajūta un skumjas. Reiz pie viņa atnāca kāds vīrs, ģērbies pelēkā, pīpējot cigāru, un piedāvāja labāku dzīves recept, pārstāvot Laika ekonomijas banku. Vīrs atklāja Figaro noslēpumu par laika taupīšanu, kas ļaus viņam kļut laimīgākam. Figaro vajadzēja: ievietot māti veco ļaužu aprūpes namā, neapciemot savu slimo draudzeni, nepļāpāt ar klientiem, tādējādi apkalpojot divreiz ātrāk, neizniekot laiku dziedod, lasot un visbeidzot nekult tukšus salmus ar saviem draugiem.…
