Prakses laikā, skolā varēju aprunāties ar bērniem. Uzdevu jautājumus trīs bērniem, kas bija palikuši pagarinātajā grupā, jo stundu un starpbrīžu laikā bērniem nav brīvs brīdis ar mani aprunāties.
Visi trīs bērni bija ļoti atvērti sarunā ar mani. Neuztraucās, nestostījās, nekautrējās runāt. Manuprāt, visi bērni ļoti labi apzinās savu esamību. Nekas nelika domāt par pretējo.
Situācijas apraksts sarunai ar bērniem.
1. Ar klases audzinātāju dienas sākumā sarunāju, ka varēšu veikt sarunu ar trīs klases bērniem, kas paliks uz pagarināto grupu.
2. Pienākot pagarinātajai grupai klases audzinātāja uzrunāja trīs bērnus, kuri piekrita ar mani aprunāties.
3. Pa vienam bērni brīvprātīgi nāca pie manis. Apsēdās man pretī vai arī stāvēja kājās.
4. No sākuma tikai uzdevu jautājumus (Kas tu esi?, Kāds tu esi?, Ko tu proti?).
5. Kad visu ko bērni zināja un varēja iedomāties bija pateikuši es sāku teikt viņiem variantus, piemēram, mīļvārdiņus kādos viņus varētu saukt, rakstura īpašības, prasmes.
…
