Dž. Boulbijs uzskata, ka pieķeršanās uzvedība ir jebkura darbības forma, kuras rezultātā cilvēkā veidojas noturīga pieķeršanās citam skaidri identificētam indivīdam, kuru viņš uzskata par labāk sagatavotu dzīvei. Pieķeršanās teorija uzskata, ka tieksme veidot ciešas emocionālas attiecības ar konkrētiem indivīdiem ir cilvēka iedabas pamatkomponents. Iedīgļa formā šī tieksme piemīt jau jaundzimušajiem un turpina attīstīties visas dzīves laikā līdz pat sirmam vecumam. Ir uzskats, ka pieķeršanās uzvedība izpaužas tikai agrā bērnībā, tomēr to var novērot visa dzīves cikla laikā, īpaši kritiskās situācijās. Tomēr, Dž. Boulbijs uzskata, ka pieķeršanās uzvedībai izpaužoties vēlākajos gados, tā tiek apskatīta ne tikai kā nevēlama, bet pat kā regresīva parādība.…
