Intervijas kā informācijas ieguves metode tiek izmantotas gan kvalitatīvajos, gan kvantitatīvajos pētījumos, tomēr lielāks ir to pielietojuma īpatsvars tieši kvalitatīvajos pētījumos, jo ar to palīdzību var iegūt padziļinātu un detalizētu informāciju par pētāmo jautājumu. Intervija ir plašāk pielietotais datu iegūšanas veids sociālajos pētījumos. Kā novērojis pētnieks Brigs, parasti tās nav respondenta nepārtraukts monologs, bet atbilžu virkne uz pētnieka jautājumiem (1:93). Ar intervijas palīdzību iespējams noskaidrot padziļinātas problēmas, izzināt ekspertu viedokli.
Intervijās atšķirībā no anketēšanas informācija tiek iegūta pētnieka un respondenta savstarpējas verbālas saskarsmes procesā, tās tiek veiktas klātienē, tāpēc tās dēvē arī par tiešajām “aci prêt aci” (face-to-face interview) intervijām. (2) Intervētāja uzdevums ir sarunas gaitā izdibināt pēc iespējas precīzu un pilnīgu informāciju par interesējošo jautājumu. Lai šo uzdevumu veiktu, intervētāja pienākums ir radīt atbilstošu sarunas apstākļus un atmosfēru, lai respondents sniegtu atklātas un precīzas atbildes uz jautājumiem.…
