Etniskais faktors starpvalstu attiecībās.

Iespējams ASV tieksme radīt vienu nacionalitāti ir skaidrojama ar vēsturiskiem notikumie.
ASV sastāv no iebraucējiem, kas ir ieradušies kolonizācijas procesu gaitā, proti, nav tādas tīras amerikāņu nacionalitātes no vēsturiskā skatījuma, tomēr mūsdienās tā ir plaši pazīstama – „amerikānis”.
Salīdzinājumā ar Vāciju, kur ir vēsturiski veidojušies, dzimuši vācieši, ASV ir citā situācijā. ASV sastāv no daudzām nacionalitātēm. Arī mūsdienās šīs process stirpinās, jo katrs iebraucējs, kas ir dzīvojis ilgāku laiku ASV uzskata sevi par amerikāni.
Dzīves apstākļi, cilvēciskās vērtības liek cilvēkiemlabi justies, jas viņi ir amerikāņi, no tā izriet arī tas, ka vēsturiska balsta nacionalitātei nav, kas ir ļoti svarīgs aspekst, bet tomēr tā ir viena no stiprākām identitātēm.
Protams būtisks ir arī faksts, ka ASV atzīst citas acionalitātes, proti cittautiešus, bet paradoksāli tās nacionalitāte no tā nezaudē.
Viens no spilgtākajiem ASV nacionalitātes pamatprincipiem ir tas, ka viņiem nav rasu diskriminācijas, un ka vairākus gadsimtus tie ir snieguši balstiesības arī melnādainiem, kad citās zemēs tos diskriminēja.
Taču ne Padomju Savienībai, ne Savienotajām valstīm neizdevās aizstāt nacionalitāti ar ko citu. Cerības pusgadsimtu atpakaļ tika liktas uz Eiropas Savienību. Viena no idejām bija tā, ka tā būs supervalsts pār visām, proti arī identitāte nešķelsies.

Tomēr laika gaitā var redzēt to, ka būtībā identitāti nevar atņemt, to nevar piešķirt, agri vai vēlu cilvēks sāk atcerēties savu vēsturi, savu dzimteni. Ne velti etniskie jautājumi sabiedrībā ir paši jūtīgākie.
Izveidot jaunu nacionalitāti, kādas vienas valsts vai savienības nav iespējams, jo visi nekad nepakļausies. Kā rāda PSRS agri vai vēlu, viss sabrūk.
Taču var mēģināt rast kopīgās vērtības, kas ir svarīgas lielākai iedzīvotāju masai, taču katrai nācijai un valstij jābūt atšķirīgai, ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc identitātes, jābūt kultūras atšķirībām.
Nacionālismu var norugulēt vienas valsts ietvaros, taču nevar to „atcelt” vispār vai piespiest sabiedrību just vienu identitāti priekš visiem.

…