Komunikācijas vēsture

Līdz ar homo sapiens rašanos rodas arī valoda (~40 000 gadu atpakaļ), cilvēki informāciju viens otram nodeva ar artikulētām un neartikulētām skaņām, arī ar žestiem, kustībām un zīmējumiem. Ar ceturto gadu tūkstoti pirms mūsu ēras Senajā Divupē šumeri izveidoja pirmo rakstību – ķīlrakstus – ar īpašu irbulīti stilu māla plāksnītē iespiestas rakstu zīmes. Trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras senie ēģiptieši lietoja piktogrammu rakstu, kas bija izplatīts arī senajā Ķīnā un Indijā. 3.g.t.p.m.ē. Ēģiptē attīstās hieroglifu raksts, kurā zīmes sākotnēji attēloja konkrētus priekšmetus, taču vēlāk – atsevišķus vārdus vai zilbes. Kā piktogrammu paveidu izdala ideogrammas jeb jēdzienu rakstu, kurā zīmes attēlo noteiktus vārdus. Cilvēki ir rakstījuši uz akmens, ģipša, papirusa, Eiropā uz ādas un pergamenta. Par papīra izgudrotāju uzskata Ts`ai Lun (105.g.m.ē.) – sabiedrisko darbu ministru Ķīnā.
Ap 1500.-1000.gadu pirms mūsu ēras feniķieši izgudroja pirmo alfabētu, kas sastāvēja no 22 rakstu zīmēm – tikai līdzskaņiem. No feniķiešu alfabēta ap 8.-7.gs.p.m.ē.izauga grieķu alfabēts, kurā bija iekļauti arī patskaņi un kuru uzskata par pirmo pilnīgo alfabētu. Arī cilvēces vēsturē pirmais žurnālists ir meklējams Senajā Grieķijā, tas ir Hērodots (~490.-425.g.p.m.ē.), kas aprakstīja grieķu un persiešu karus.
Pirmā laikraksta priekštecis ir meklējams Romas impērijā, kur 59.g.p.m.ē. Gajs Jūlijs Cēzars nodibināja “Acta Diurna” – periodisku “izdevumu”, kas rakstīts uz akmens plāksnes, kas noklāta ar ģipsi un parasti tika novietota publiskās vietās. “Acta Diurna” sastāvēja no divām daļām “Acta Senatus” (oficiālā daļa) un “Acta Publicum”, kas sniedza informāciju par sabiedrības dzīvi, jaunākās ziņas. Actariumi bija ziņu vācēji un uzrakstītāji. Cēzara “Piezīmes par gallu karu” arī uzskata par žurnālistikas darbu.…