E. Eriksona viedoklis
1.ZĪDAIŅA VECUMS
Atslēgvārds - cerība
Pirmā attīstības stadija – 1. dzīves gads. Eriksons to sauc par inkorporācijas (iekļaušanās) stadiju.
Bērnā veidojas
- uzticēšanās (iekšēja drošības izjūta, paļāvība) rodas tad, ja bērna fizioloģiskās vajadzības tiek apmierinātas, ja bērns jūt, ka to mīl.
neuzticēšanās rodas, ja attieksme ir noraidoša, ja bērna vajadzības netiek apmierinātas, ja viņš jūtas atstumts. Tā ir iekšēja baiļu un nedrošības sajūta.
Šajā vecumā veidojas cilvēka spēja kaut ko dot otram bez skaudības, bez žēluma un arī kaut ko pieņemt no otra bez pazemojuma izjūtas.
Eriksons uzskata, ka pirmais dzīves gads ir pats nozīmīgākais cilvēka dzīves posms.
Antropozofiskais viedoklis
1.BĒRNĪBA
Vecumā no 0 – 7 gadiem
Fantāziju sfēra.
Galvenās vajadzības bērnam:
mīlestība visapkārt, bērnam jājūt, ka viņš tiek mīlēts, līdz ar to viņš uzticas apkārtējai pasaulei
jānodarbina bērna fantāzija – veidojas radošs cilvēks, no dzīves grūtībām māk atrast izeju – ļoti daudz jālasa pasaku, lai rastos viņa domu pasaule
jāattīsta tauste, jušana, tāpēc pēc iespējas vairāk ar basām kājām bērnam staigāt – tā ir sava veida informācijas uztveršana …
