Civilās reliģijas tapšanā lielu lomu nospēlēja Amerikas pilsoņu karš. Šī kara pārvērtēšana noveda pie jaunas sapratnes par dažādiem esamības aspektiem. Starp tiem ir dzīve, nāve, pašuzupurēšanās, atdzimšana, cilvēcīgums, attieksme pret vergturību u.c.). Nāve karalaukā cēlo mērķu dēļ tika uztverta kā upurēšanās reliģiskajā nozīmē, bet bojāgājušie ir pildījuši Dieva gribu. Līdzīga attieksme ASV ir arī pret prezidentu Linkolnu, kura dzīve tiek uztverta kā Dieva izredzētā dzīve, bet nāve tiek izprasta kā upurēšanas akts. Šādi simboli prasa materiālo iemiesojumu caur nacionālā mēroga rituāliem. Par tādām vietā pēc R. Bellas domām kļuva nacionālās kapsētas, piemēram, Arlingtonas kapsēta.
Īpaši izveidotā piemiņas diena, kas ir sava veida īpašs rituāls kritušo karavīru un līdz ar to arī mocekļu pagodināšanai. Ikgadējās svinības sakralizē Piemiņas dienu un padara to par daļu no pilsoniskās reliģijas. Šeit R. Bella atzīmē, ka viena no svarīgākajām pilsoniskās reliģijas īpašībām ir tas, ka tā nekad nav bijusi izteikti laicīga vai antiklerikāla. Pilsoniskā reliģija ir mobilizējusi dažādus spēkus nacionālo ideju panākšanai un mērķu realizēšanai.
…
