Trimdas literatūra

Ievads,vēsturiskais fons,raksturojums.
Ar jēdzienu”trimdas literatūra „ domāta visa latviešu daiļliteratūra,kas radusies ārpus Latvijas un Padomju Savienības Otrā pasaules kara beigās un vēlāk. Daudzi,bet ne visi trimdas literatūras darbi tieši ataino trimdas vidi un pārdzīvojumus,lai gan trimdas specifika parasti iezīmējusi arī darbus,kas trimdas pārdzīvojumus neskar vai kas tos ietekmējuši tikai netiešā veidā.Vienkāršais fakts,ka rakstnieks ir zaudējis savu valodas un kultūras vidi,ka viņam ir liegta tieša saskarsme ar savu dzimto zemi un tautu,ka viņu apņem cita valoda un kultūra,rada pārdzīvojumus,kas nav iedomājami,dzimtajā vidē dzīvojot.
Tāpēc trimdas literatūra ir gan daļa no latviešu literatūras,bet tā ir īpatnēja latviešu literatūras daļa.To gan sarakstījuši latviešu rakstnieki latviešu valodā,to tātad ikviens,kas prot latviski,var lasīt un –vismaz no valodas viedokļa–saprast.Taču tā ir arī latviešu literatūras daļa,kas izaugusi citā vidē,ja ne no citas vides.
Tomēr trimdas literatūrai ir sava loma un nozīme arī visas latviešu literatūras kopumā,tāpat kā literatūrai,kas izaugusi pavisam citos,daudz nelabvēlīgākos un nežēlīgākos apstākļos austrumu trimdā–izsūtījumā.
Un tomēr nebija un gandrīz nav vietas pasaulē,kur nebūtu sastopami latvieši,bet visiem kopīgs ir svešums un atšķirtība no Latvijas.

Emigrācija,bēgļu gaitas,trimda,izsūtījums.
Trimda–nelabprātīga savas zemes atstāšana karadarbības vai okupācijas dēļ.
Bēgļu gaitas–trimdas sākuma posms,t.i.,savas zemes atstāšana,reizēm atkārtota ceļošana uz pagaidu dzīvesvietām un visas grūtības un briesmas,kas ar to saistītas.Principā var minēt,ka bēgļu gaitas lielam vairumam latviešu beidzās,izceļojot no Vācijas nometnēm uz tālākām zemēm vai arī iekārtojoties uz paliekošu dzīvi sākotnējās pagaidu apmetnes vietās,kas pēckara bēgļiem galvenokārt bija Zviedrija un Vācija.
Emigrācija–savas zemes atstāšana,lai ekonomisku,politisku vai personisku iemeslu dēļ meklētu labāku dzīvi citur.Ik pa laikam mēģināts vārdu „trimda” attiecināt tikai uz pirmajiem prombūtnes gadiem,it sevišķi Vācijas bēgļu nometnēs,kam sekoja „emigrācija”uz tālākām zemēm.Kā vienā,tā otrā gadījumā var runāt par apziņā nelabprātīgu uzturēšanos ārpus Latvijas,tātad par trimdu,kaut arī tālākai izceļošanai bija vairāk vai mazāk pastāvīgas apmešanās raksturs.
…