1.Eiropas integrācijas vēsture.
Par pirmo vēsturisko dibināšanas faktu tiek uzskatīts Šūmana plāns,par ko 9.09.1950.g.Francijas ārlietu ministrs R.Šūmans paziņo preses konferencē.Aicināja sadarboties Vāciju un Franciju,vispirms koncentrēt Eiropas ogļu un tērauda resursus,kas sekmētu tālāku integrāciju.Par pamatu izmantoja franču uzņēmēja Ž.Monē sektorālās integrācijas startēģiju,kas uzskatāms par mūsdienu ES pirmsākumu.
23.07.1952.g.Francija,Rietumvācija,Itālija,Nīderlande,Beļģija un Luksemburga izveido Eiropas Ogļu un tērauda apvienību(EOTA),kuru uzskata par mūsdienu ES aizmetni un tās uzdevumus reglamentēja Parīzes līgums,kurā kā EOTA mērķis norādīts:sekmēt ekonomisko izaugsmi,paaugstināt nodarbinātības līmeni,labklājību un izveidot kopīgu ogļu un tērauda tirgu.
25.03.1957.g.sešas iepriekšminētās valstis Romā dibina Eiropas Ekonomisko kopienu(EEK).
Vēl 1957.g.tika radīta Eiropas Atomenerģijas kopiena-EURATOM.
Izveidoja muitas ūniju kā garantu nesaskaņu likvidēšanai dalībvalstu starpā.Līguma tika ietverti kopējā tirgus veidošanas pamatprincipi:
Ieved un izvedmuitas ierobežojumu atcelšana;
Vienotas muitas un tirdzniecības politikas izstrādāsana pret 3-ajām valstīm;
Personu,kapitāla un pakalpojumu kustība;
Konkurences ierobežojumu atcelšana iekšējā tirgu;
Eiropas sociālā fonda dibināšana;
Eiropas Investīciju bankas dibināšana,lai veicinātu saimniecisko attīstību;
Izveidoja izpildinstitūcijas:
1.Ministru Padomi;
2.Eiropas Komisiju;
3.Eiropas Asambleju(vēlāk Eiropas Parlamentu);
4.Eiropas justīcijas Tiesu.…
